Shadow of Intent – Elegy (2022)

Ļoti gaidu jauno Shadow of Intent albumu “Elegy“. Patīk gan tematika – Otrais pasaules karš, gan arī pirmās trīs dziesmas. Ben Duerr intervija atzina, ka ir sasniedzis tādu vokālu, kādu vēlas. Attiecīgi ir nobriedis kalnus gāzt.

 

Sabiedrības labums un individuālais labums

Kas ir nobriedusi sabiedrība? Man šķiet sabiedrība ir nobriedusi tad, kad lielākā daļa sabiedrības locekļu ir ar mieru atteikties no sava personīgā labuma sabiedrības labā. Tas ir tad, kad sabiedrības labums ir prioritārs pār personiskajām ambīcijām un vēlmēm. Vai tas ir iespējams? Es domāju, ka ir.

Jautājumi:

• Vai es esmu ar mieru atteikties no pārāk ātras braukšanas ar auto, lai paaugstinātu drošību uz ceļa?
• Vai es esmu ar mieru atteikties no smēķēšanas uz balkona, lai kaimiņiem būtu labs gaiss?
• Vai es esmu ar mieru maksāt lielākus nodokļus, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību?
• Vai es esmu ar mieru vakcinēties, lai samazinātu vīrusa izplatību un nepārslogotu veselības sistēmu?

Šie šķiet ļoti vienkārši jautājumi, kurus jebkurš var atbildēt. Ja lielākā daļa no mums atbildēs “jā” uz visiem šiem līdzīgiem jautājumiem, tad varēsim teikt, ka esam pieauguši un mums ir laba izpratne par demokrātisku sabiedrību.

Starp citu, izvēle starp savu personīgo labumu (ērtību) un sabiedrības labumu ir viltus dilemma. Mēs varam iedomāties, ka īstermiņā varam gūt labumu no personīgā labuma izvēles, kas ir pretrunā ar sabiedrības labumu. Bet ilgtermiņā tas nedos augļus. Es kā indivīds dzīvošu patiešām labi tikai tad, ja arī visa sabiedrība dzīvo labi. Attiecīgi nav jēgas raut deķi uz savu pusi un domāt tikai par sevi. Ir jādomā, kas ir svarīgs visai (lielai daļai) sabiedrības.

KLANG! 2015

Ieraksts no 2015. gada. Atradu to melnraktos.

Šogad mans trešais vasaras festivāls un mana pirmā dalība KLANG! festivālā, kas notiek jau trešo reizi Klaņģu kalnā netālu no Ķekavas. Pēc programmas šis ir ļoti latvisks festivāls, jo bija tikai trīs ārzemju grupas. Mani personiskie hedlaineri: “Pienvedēja piedzīvojumi”, “Dzelzs vilks” un “SIA Radikal”.

Kopumā vērtēju kā lielisku festivālu ar dažiem mīnusiem. Pozitīvais: vieta, organizācija, laika apstākļi, personāls, grupu izvēle. Nedaudz traucēja: sākumā dažām grupām skaņa nebija laba.

Visas grupas protams, ka nedzirdēju. Mans festivāls sākās ar “Trendkill Method” – jau ar pirmajām skaņām paņēma, šo varētu saukt par festivāla atradumu, jo nosaukumu biju dzirdējis, bet nebiju klausījies. No piektdienas vēl izcelšu – “Soundarcade”, “Oranžās brīvdienas”, “Omerta” un “Eschatos”

Promocijas darbs latviski vai angliski?

Katram no mums ir savs redzējums un pieredze. Tāpēc ir skaidrs, ka viedokļi ir krasi atšķirīgi. Dažas dienas esmu domāji par šo jautājumu – vai promocijas darbu būtu jāraksta un jāaizstāv angļu valodā?

Atklāšu kārtis. Es esmu matemātikas doktors. Promocijas darbu izstrādāju varbūtību teorijas un matemātiskās statiskas apakšnozarē. Promocijas darbu izstrādāju Latvijas Universitātē. Darbu rakstīju un aizstāvēju angļu valodā. Man tas šķita pavisam dabiski, jo bija prasība par to, ka vismaz vienam no trīs recenzentiem ir jābūt no ārzemēm. Man tas uzreiz bija signāls – darbs ir jāraksta un jāaizstāv angļu valodā, jo kā gan ārzemju recenzents spēs novērtēt manu darbu, ja tas būs latviešu valodā.

Lai arī darbu rakstīju angliski, es uzskatu, ka zinātniskā terminoloģija latviešu valodā obligāti ir jāattīsta un jāpilnveido. Jau pēc promocijas darba aizstāvēšanas iesaistījos darba grupā, kura izstrādāja angļu – latviešu statistikas terminu vārdnīcu. Statistikas terminu vārdnīca ir vitāli nepieciešama manā ikdienas darbā. Ja strādāju Latvijā, tad loģiski, ka statistikas terminoloģija latviešu valodā ir nepieciešama. Tehnisku iemeslu dēļ vārdnīca nav tikusi līdz publiskošanai, bet darbs tāpat bija ļoti vērtīgs. Darba grupā bija statistiķi no vairākām nozarēm – oficiālās statistikas, ekonomikas, medicīnas, bioloģijas, uzņēmējdarbības – bija iespēja ar kolēģiem spriest par terminiem un vienoties par to lietojumu latviešu valodā. Radījām arī vairākus jaunus terminus, kuri šobrīd jau tiek lietoti.

Un tagad dažas tēzes par promocijas darba valodu.

Pirmkārt. Bieži dzirdu argumentu, ka promocijas darbs ir jāraksta latviski, lai veicinātu zinātniskās terminoloģijas attīstību latviešu valodā. Man ir grūti piekrist šim apgalvojumam. Promocijas darbs tomēr ir individuāls darbs. Promocijas darba autors var izveidot ļoti labu terminoloģiju latviešu valodā, iestrādāt to savā darbā, bet es neredzu, kā tas palīdzēs vispārējai terminoloģijas attīstībai. Terminoloģija veidojas, ja vairāki nozares zinātnieki vienojas par terminoloģiju. Terminoloģija ir vienošanās. Promocijas darbs labākajā gadījumā ir vienošanās starp grāda pretendentu un vadītāju.

Protams promocijas darba rakstīšanas laikā var tikt pamanīti terminoloģijas trūkumi. Un beigu beigās tas tiešām var realizēties ar kāda jauna termina radīšanu. Bet šim mērķim tikpat labi kalpo promocijas darba kopsavilkums latviešu valodā. Tajā visi galvenie promocijas darba termini tiks iekļauti un attiecīgi var tikt virzīti uz oficiālu apstiprināšanu.

Otrkārt. Es stingri iestājos par to, ka promocijas darbu ir jāvērtē vismaz vienam vai diviem recenzentiem no ārzemēm. Zinātne pēc definīcijas ir starptautiska. Attiecīgi tas būtu pilnīgi normāli un nodrošinātu objektīvu darba vērtēšanu. Ja darbu vērtē recenzenti no ārzemēm, tad pilnīgi dabiski, ka darbam un aizstāvēšanai ir jābūt angļu valodā. Kā gan savādāk viņi darbu novērtēs?

Treškārt. Viens no promocijas procesa mērķiem ir gatavot jauno zinātnieku paaudzi. Es pieņemu par šo neviens nestrīdas. Attiecīgi promocijas procesam pēc iespējas labāk ir jāsagatavo jaunais censonis zinātnieka karjerai. Tagad jautājums – kādā valodā zinātnieki raksta publikācijas? Protams ir nozaru izņēmumi, bet parasti publikācijas raksta angļu valodā. Ja publikācijas zinātniekam būs jāraksta angliski, tad vislabāk, lai viņš to jau sāk darīt promocijas laikā, vai ne tā?

Ceturtkārt. Pavisam filozofiska doma. Promocijas darba valodas izvēle ir atkarīga no promocijas darba mērķa. Ja promocijas darbu doktorants izstrādā tikai un vienīgi sev (ar domu, ka tik dabūt tos Dr. burtiņus), tad protams – lai raksta pilnīgi vienalga kādā valodā. Ja darbu raksta savas universitātes vajadzībām – lai raksta tādā valodā, kādā ir pieņemts sazināties attiecīgajā universitāte. Nav pretenziju. Es tomēr ceru, ka lielākā daļa no promocijas darbiem tiek rakstīti ar globālu mērķi. Ar mērķi, ka darbs būs derīgs ne tikai lokāli, bet arī globāli. Vismaz es to neapzināti biju pieņēmis – es savu promocijas darbu rakstīju pasaulei, ar domu, ka tas derēs ne tikai Latvijas kontekstā, bet arī jebkurā citā pasaules valstī. Ja tā, tad mana izvēle par darbu angļu valodā bija pilnīgi pamatota un dabiska – darbu rakstīju angļu valodā, kas šobrīd de facto ir universāla zinātnes valoda.

Nobeigumā. Es neesmu par striktiem noteikumiem, jo protams – vienmēr ir izņēmumi, kur dabiski promocijas darbs ir jāraksta latviešu valodā. Pat ja tā nebūs obligāta prasība, tad es vēlētos, lai tā tiktu iedibināta kā normāla prakse, ka lielākā daļa no promocijas darbiem Latvijā tiek rakstīti angļu valodā.

Zinātnisko terminoloģiju protams arī vajag stiprināt, bet es nedomāju, ka promocijas darbs ir īstais rīks terminoloģijas stiprināšanai. Terminoloģija nekur nepazudīs – to es apgalvoju no pieredzes. Kamēr būs zinātnieki, kuri runā latviski un raksta latviski – terminoloģija latviešu valodā būs. Un ticiet man, promocijas darbs pavisam nav vienīgais darbs, kuru zinātnieks uzraksta savā mūžā – tas ir tikai sākums.

Chester Bennington (LP)

Česters šķiet ir pirmais jaunības dienu elks, kurš noliek karoti. Pagaidām nevaru iedomāties nevienu citu tik ietekmīgu. Bija laiki, kad “Hibrīdteorija” un “Meteora” tika drillēta bez apstājas.

LP, paldies, ka 2008. gadā bijāt Rīgā. Bija man iemesls atbraukt no UK uz Latviju :) Te vēl īsa “Minutes To Midnight” recenzija. Top 5 manā topā.

Čester, paldies, ka biji! Paldies par to, ko devi! Paldies par sajūtu, ko radīji!

Ar “Crawling” viss sākās. Lai skan.

Found it

Found my heart today
Still beating, still feeling
So fragile but still alive

Don’t want to hurt it
Let’s put it back in deep dark grave
and leave it there for eternity

Found my heart today
Let’s keep it a secret
I don’t want to hurt it no more

2015 in review

Blogā šogad klusais gads.

The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2015 annual report for this blog.

Here’s an excerpt:

A San Francisco cable car holds 60 people. This blog was viewed about 1,000 times in 2015. If it were a cable car, it would take about 17 trips to carry that many people.

Click here to see the complete report.

Telefona baterija un 4G

Vienā svētdienā visu dienu biju mājās – tas nozīmē, ka telefons visu dienu bija pieslēdzies pie WiFi un mobīlo internetu neizmantoja. Vakarā biju pārsteigts, ka telefons nav jālādē, jo baterija bija 90% pilna. Tad izdomāju eksperimentu – pārslēdzos no 4G uz 3G, jeb no LTE uz WCDMA. Un Tavu brīnumu – nemainot telefona lietošanas paradumus, vakarā telefona baterija ir apmēram 60% pilna. Tas nozīmē, ka teorētiski telefons varētu izdzīvot divas dienas ar vienu lādēšanu – lielisks rezultāts. Jo ar 4G ļoti bieži vakarā baterija bija tikai kādus 20% – 30% pilna.

Un godīgi jāatzīst, ka ikdienā man tas 4G ātrums nemaz nav vajadzīgs. Visam, ko ikdienā lietoju, pietiek ar 3G ātrumu. Paskatījos internetā, un es protams neesmu vienīgais, kas šo ir novērojis.

Bubbles

Es tomēr esmu maita.

Šovakar šī dziesma ir iesprūdusi un griežas jau n-to reizi: Biffy Clyro – Bubbles.

You are creating all the bubbles at night
I’m chasing round trying to pop them all the time
We don’t need to trust a single word they say
You are creating all the bubbles at play

Atkarība

Even on the weekends when the gyms were closed, he was back, wiling to break and enter to get his work out. He says that; “It would make me sick to miss a workout… I knew I couldn’t look at myself in the mirror the next morning if I couldn’t do it.”

Šis ir par Arnoldu Švarcenegeru. Šo stāstu biju jau bērnībā dzirdējis, bet nekad tā līdz galam nesapratu – nu kā tā var būt, ka tik ļoti gribas fizisko slodzi. Līdz beidzot man ir līdzīgas sajūtas.

Šobrīd man ir piespiedu pauzīte no intensīvas fiziskās slodzes. Un ir tādas morālās lomkas, ka pats par sevi brīnos. Tiešām katru dienu zemapziņā ir bailes par fiziskās formas pazaudēšanu. Šķiet, ka ar katru dienu kļūstu vājāks un vājāks. Gan jau tik traki nav, bet zemapziņa dzen izmisumā. Tiešām interesanti, ka es līdz kaut kam tādam esmu nonācis :)

Un vēl viens novērojums, lai arī gandrīz nedēļu neesmu neko aktīvu darījis – tas nenozīmē, ka jūtos mundrs un nenoguris. Man pat šķiet tieši otrādi – miegs tāpat nāk laikā un nelaikā. Un dēļ garīgā stresa, fiziskais ķermenis jūtas man šķiet pat vēl sliktāk.

Tāpēc brīdinu – intensīva fiziskā slodze – tā ir kā atkarība. Ja vienreiz kārtīgi sāksi – grūti būs pamest to. Izmantojiet šo :)