Archive

Archive for the ‘Uncategorized’ Category

2015 in review

30.12.2015 Komentēt

Blogā šogad klusais gads.

The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2015 annual report for this blog.

Here’s an excerpt:

A San Francisco cable car holds 60 people. This blog was viewed about 1,000 times in 2015. If it were a cable car, it would take about 17 trips to carry that many people.

Click here to see the complete report.

KategorijasUncategorized

Atkarība

10.06.2015 1 komentārs

Even on the weekends when the gyms were closed, he was back, wiling to break and enter to get his work out. He says that; “It would make me sick to miss a workout… I knew I couldn’t look at myself in the mirror the next morning if I couldn’t do it.”

Šis ir par Arnoldu Švarcenegeru. Šo stāstu biju jau bērnībā dzirdējis, bet nekad tā līdz galam nesapratu – nu kā tā var būt, ka tik ļoti gribas fizisko slodzi. Līdz beidzot man ir līdzīgas sajūtas.

Šobrīd man ir piespiedu pauzīte no intensīvas fiziskās slodzes. Un ir tādas morālās lomkas, ka pats par sevi brīnos. Tiešām katru dienu zemapziņā ir bailes par fiziskās formas pazaudēšanu. Šķiet, ka ar katru dienu kļūstu vājāks un vājāks. Gan jau tik traki nav, bet zemapziņa dzen izmisumā. Tiešām interesanti, ka es līdz kaut kam tādam esmu nonācis :)

Un vēl viens novērojums, lai arī gandrīz nedēļu neesmu neko aktīvu darījis – tas nenozīmē, ka jūtos mundrs un nenoguris. Man pat šķiet tieši otrādi – miegs tāpat nāk laikā un nelaikā. Un dēļ garīgā stresa, fiziskais ķermenis jūtas man šķiet pat vēl sliktāk.

Tāpēc brīdinu – intensīva fiziskā slodze – tā ir kā atkarība. Ja vienreiz kārtīgi sāksi – grūti būs pamest to. Izmantojiet šo :)

KategorijasUncategorized

Visited European Countries

02.02.2015 Komentēt
KategorijasUncategorized

Apsekojumu statistika Scopus datubāzē

01.02.2015 Komentēt

Nesen Latvijā ir sākta diskusija par zinātniskajām publikācijām – to skaitu un kvalitāti. Piemēram, nesen notika Latvijas Jauno zinātnieku apvienības rīkots seminārs “Zinātnes publicēšanas stratēģija un taktika: WoS un SCOPUS” un bija raksts žurnālā “Ir” par šo tēmu.

Es tad beidzot arī ķēros klāt šai tēmai, lai saprastu kā man tālāk virzīt zinātnisko darbu. Pirmais secinājums – es neesmu atrodams ne vienā no minētajām datubāzēm – ne Web of Science (WoS), ne Scopus. Tas nozīmē, ka neesmu vēl publicējies pietiekami respektablā žurnālā. Tad nākamais jautājums ir – kā šo labot?

Plānoju, ka es varētu uzrakstīt publikāciju apsekojumu statistikas jomā. Izveidoju sarakstu ar starptautiskiem žurnāliem šajā jomā, kuros parasti tiek publicēti raksti par apsekojumu statistiku. Seši no tiem ir Scopus datubāzē.

Scopus katram žurnālām ir noteici vairākus indeksus, kas attiecīgi norāda uz žurnāla prestižu:

  • SJR = SCImago Journal Rank is weighted by the prestige of a journal. Subject field, quality and reputation of the journal have a direct effect on the value of a citation. SJR also normalizes for differences in citation behavior between subject fields.
  • IPP = Impact per Publication (IPP) measures the ratio of citations per article published in the journal.
  • SNIP = Source Normalized Impact per Paper measures contextual citation impact by weighting citations based on the total number of citations in a subject field.

Pēc SJR ievērojami pārāks pār citiem apskatītajiem žurnāliem ir Amerikas Statistiskās asociācijas žurnāls (SJR=4.410). Tālāk seko Karaliskās Statistiskās asociācijas žurnāls (A sērija) un “International Statistical Review”. Jā, tā tas varētu būt, ka šie tiešām ir prestižākie žurnāli, kuros publicēties. Pēc IIP arī ir līdzīgi rezultāti, bet pēc SNIP augstāk novērtētais ir “International Statistical Review”.

Ceturto un piekto vietu dala Zviedrijas un Kanādas statistikas iestāžu izdotie šurnāli, kur pēc SJR un IPP zviedri ir priekšā kanādiešiem. Lai gan es pats kanādiešus biju augstāk vērtējis. Rezultāti tabulā arī ir apskatāmi.

Galvenais secinājums ir – pirms rakstam rakstu ir vērts izvērtēt, kuros žurnālos to labāk iesniegt. Attiecīgi, cik augstu plauktiņu gribam aizsniegt. Lai veicas!

KategorijasUncategorized

Turku

06.06.2014 Komentēt

Viesnīca bez darbiniekiem. Durvju kods ir saņemts īsziņā. Istaba ir sakopta pirms ierašanās, un tā tiek tīrīta reizi piecās dienās. Divi lieli mīnusi – logs nav atverams un stikls tāds, kuram nevar cauri redzēt. Atrodoties istabā, nevar saprast vai ārā diena vai nakts, vai līst lietus vai spīd saule. Izvēdināt arī nevar. Visu laiku strādā ventilācija, kuru nevar izslēgt. Tā rada tādu vēsumu visu laiku. Bet nebija tik traki, lai saltu. Gulēju ar divām segām un jāsaka, ka izgulējos labi. Turpmāk būs cītīgāk jālasa komentāri par viesnīcām, lai izvairītos no šādam istabām. Bija arī plusi. Istaba plaša – ar nodalītu darba un gultas vietu. Ūdens vārāmais, tēja, kafija, mikro viļņu krāsns.

Vēroju somus. Somiem ir tāds iedzimts iekšējais anarhisms – pozitīvā nozīmē. Šķiet, ka viņi jūtas pilnīgi brīvi – neuztraucas, ko citi domā. Citi (somi) visdrīzāk arī neko nedomā. Piemēram. Kāds puisis universitātē ierodas skrienot – bez krekla. Daudzām sievietēm ir tetovējumi. Katrs ģērbjas savā stilā pēc savām vēlmēm. Mums tāda iekšējā brīvība vēl nav sasniegta, vismaz lielākajai daļai vēl nav. Pats sevi arī pieķeru pie domām par to kā izskatos. Bet somi visu vērtē pēc būtības. Svarīgi ir tas, ko Tu runā, nevis kādā krāsā Tev mati, vai kāds tetovējums uz rokas. Bet šī īpašība piemīt principā visiem skandināviem.

Ar ēšanas tradīcijām ikdienā somi neizceļas. Ēd ļoti vienkārši un bieži ātro ēdienu. Maiznīcām, picērijām un burgernīcām te ir pieprasījums. Pēc TA pilsētas labākais restorāns ir picērija lielveikalā. Tas protams kaut ko liecina par ēšanas tradīcijām. Biju minētajā vikingu restorānā. Garšīgi, bet cenas par augstu. Otrais ēdiens sākot no 20€. Ekskursijā braucām uz mazu saliņu, uz kuras ir viena māja. Tur gan bija garšīgi. Salāti un daudz zivis. Gaļu pat nevajadzēja ēst.

Atzīmēju sešus GC, bet atradu tikai divus. Atkal pārliecinājos par to, ka nepatīk man pilsētās GC meklēt. Šķiet, ka traucēju kādam ar to. Labāk mežā to darīt.

Esmu jau ceļā uz Helsinkiem. Tad vakara lidojums uz Rīgu.

KategorijasUncategorized

Ceļš uz Turku

01.06.2014 Komentēt

Šodien diena ceļā. Kopā pieci transporti. Agri nebija jāceļas – mierīgā ritmā duša, vingrošana, brokastis, somas sakārtošana. Pirms 11.00 izbraucam ar auto uz Rīgas Lidostu. Lidosta tukša, principā nekur nav rindas. Šoreiz sanāk braukt ar lielo somu, jo iekšā plakātu vajadzēja dabūt. Parēķināju, ka šai ceļa somai jau 12 gadi – labi kalpo.

Lidojumā guļu – principā visu ceļu nogulēju. Sākumā tikai Baltic Outlook izšķirstīju un vienu rakstu izlasīju. Helsinkos ielidojam 10 minūtes ātrāk pirms grafika. Meklēju 61. autobusu, ar kuru jābrauc uz Tikkurila. Atrodu vienu pieturu, pagaidu kādas 10 minūtes. Autobuss ar numur 61 pabrauc man garām. WTF? Atceros, ka autobusam ir divas pieturas – otra pietura ir otrajā terminālī. Eju līdz otrai pieturai – tur tas pats autobuss vēl stāv. Tieši laikā paspēju iekāpt.

Transporta biļetes jau esmu nopircis laicīgi internetā. Autobusa vadītājam paradu A4 izdruku. Viņš pat īsti neapskatās – norāda, lai eju iekšā. Braucam gar nepabeigtiem ceļiem – būs te jaunas šosejas. Pēc kādām 20 minūtēm esam galapunktā, kas ir Tikkurilas dzelzceļa stacija. Nedaudz samulstu pie informācijas dēļa, bet beigās atrodu pareizu vilcienu, ar kuru man jābrauc. Esmu stundu par ātru, bet izdomāju braukšu ar pirmo vilcienu, kas nāks. Vilcienā konduktors izstaigā vagonu, bet biļetes nevienam neprasa. Laikam uzticas, ka visi ir iegādājušies. Braucam uz Pasila.

Pēc 16 minūtēm esam Pasila stacijā, kas ir viena stacija pirms Helsinkiem. Joprojām esmu stundu par agru. Šoreiz nolemju ieturēt pauzīti un sagaidīt īsto vilcienu, kas biļetē rakstīts. Gribās ēst. Izvēle nav īpaši sarežģīta – Subway, Hesburger un divi kebabi. Izvelos to kebabu, kur piedevās ir rīsi – maksā 7€ kopā ar sulu. Apsēžos, diezgan ātri saņemu savu porciju. Ieskatos TV, tur Eurosport tiešraidē rāda tenisu. Padomāju, ka šodien Ernests laikam spēlē – un tiešām viņu arī rāda. Redzēju pirmā seta galotni un visu otro setu. Forši tā paskatīties uz latvieti lielajā sportā.

Kebabs notiesāts. Kopumā labs, tikai nedaudz par asu. Ieeju vēl K-Marketā. Sapērkos saldumus un ūdeni. Laicīgi eju uz 6. peronu. Laiks labs – spīd saulīte. Tiek paziņots par vilciena pienākšanu, kas dodas uz Turku. Jā, tas ir manējais. Mana vieta ir otrajā stāvā ar numuru 91. Tā ir jau aizņemta, bet vilciens gandrīz tukšs – apsēžos citā vietā.

Vilciens patīkams. Viss ko vien var vēlēties. Galdiņš, elektrība, WiFi. Tagad tieši rakstu no vilciena. Kopā ceļš nepilnas 2 stundas. Tikko pienāca pārdevēja – piedāvāja visādus našķus. Sākumā atsaku, bet tad iedomājos par kafiju. Maksāju ar karti, bet darījums nenotiek, nākas tomēr maksāt ar skaidru naudu. Gulbis labi spēlē.

Lidostā izmantoju laika, lai papētītu labākos Turku restorānus. Izvēle it kā liela, bet daudz citu tautu ietekmes. Vietējie restorāni mazākumā. Bet ir viens vikingu restorāns. Tur varētu šovakar aiziet, jo būs noskaņojums. Pēc stundas jau būšu Turku. Ceru, ka turpinājums būs.

KategorijasUncategorized

Kas mums ir 9. maijs?

09.05.2014 Komentēt

gulags_lv

Kas mums ir 9. maijs?

Dr. hist. Edvīns Šnore

 9. maijā Rīgā notiek gadskārtējā PSRS okupācijas armijas godināšana pie pieminekļa ar nosaukumu “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Jā, tāds piemineklis neatkarīgās Latvijas galvaspilsētā ir. Svinētāji gandrīz 100% ir t.s. krievvalodīgie. Ja pirms atzīmējamā datuma – 1945. g. 9. maija viņu īpatsvars Latvijā bija ap 10%, tad okupācijas beigās krievvalodīgie sastādīja jau pusi no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ šo ļaužu līksme ir saprotama.  9. maijs daudziem no vieņiem deva iespēju īstenot sapni – pārvākties no Krievijas uz rietumiem. Ne viens vien čekas darbinieks, kurš strādāja ziemeļos, tostarp apsargājot Gulaga nometes, izvēlējās mūža novakari pavadīt pie Baltijas jūras. Kopumā Latvijā palika vairāk nekā 20 000 PSRS armijas virsnieku ar ģimenēm. Tādēļ nav jābrīnās, ka 9. maija svinētāju pulks Rīgā ir liels. Tie ir cilvēki, kuriem ir par ko pateikties PSRS okupācijai. Bez tās viņi šeit vispār nebūtu.

 Bet par ko pateikties latviešiem? Ko…

Skatīt ziņu 326 more words

KategorijasUncategorized
%d bloggers like this: