Sākums > Statistika > Statistikas marketings

Statistikas marketings

Šoreiz ieraksts par statistikas tēmu. Jāsāk ar to, ka Latvijā klibo oficiālās statistikas mārketings. Mēgināšu paskaidrot, ko es ar to domāju. Oficiālā statistika ir tā, kas tiek sagatavota vadoties pēc Valsts statistiskās informācijas programmas. Šādu programmu sagatavo katram gadam. Piemēram 2010. gada programma ir aplūkojama LR Centrālās statistikas mājas lapā. Oficiālo statistiku veido, jeb ražo vairākas valsts institūcijas – lielākais no ražotājiem ir jau minētā LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Kāpēc es te rakstu par statistikas mārketingu? Tāpēc, ka ir skaidrs, ka dažādās ekonomiskajās situācijās mainās pieprasījums pēc statistikas – ar domu, kāda statistika sabiedrībai ir visvairāk interesējoša un vajadzīga. Laikā, kad šeit valdīja “gāzi grīdā” politika, visiem ļoti interesēj statistika par inflāciju. Loģiski, jo inflācijas rādītāji ļoti labi parādīja, cik spēcīgi mēs “gāzējām” savu ekonomiku. Principā katra inflācijas vai cenu indeksa relīze tika saplosīta publiskajā telpā, izķidājot to līdz pēdējam ciparam.

Tagad protams situācija ir mainījusies – “gāzes pedālis” ir nomainīts pret “bremzēm”. Inflācijas vairs nav – to ir aizstājusi minimāla deflācija, kas vairs nav interesanta šajā situācijā. Tagad sabiedrībai ir nepieciešama statistika, kas parādītu, vai mēs atkopjamies no krīzes. To parāda iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas un bezdarba līmenis.

Šoreiz stāsts nebūs par IKP, jo ar to kopumā situācija ir OK. IKP rādītaji tiek publicēti reizi mēnesī. Par katru mēnesi tiek publicēti vairāki IKP novērtējumi – pirmais ir ātrais (flash) novērtējums, kuram vēlāk seko jau precīzāki IKP novērtējumi. Izskatās, ka vairak informācijas par IKP nav vajadzības publicēt. Var droši pievērsties tā precizitātes uzlabošanai.

Ar bezdarba statistiku gan situācija ir citāda. Sākumā paskaidrošu situāciju. Bezdarba rādītajiem parasti pasaules praksē ir divi oficiālie avoti – arī Latvijā. Pirmais avots ir Nodarbinātibas valsts aģentūra (NVA), kas publicē reģistrēto bezdarbnieku skaitu. Otrs avots ir CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Uzreiz ir jāmin tas, ka, lai arī abi avoti ir saistīti ar bezdarbu, tie tomēr mēra atšķirīgus populācijas rādītājus.

Reģistrētais bezdarba līmenis, kuru publicē NVA veidojas no tā, ka katra mēneša beigās NVA vienkārši saskaita, cik cilvēkiem viņu datubāzē ir piešķirts bezdarbnieka statuss. Līmenis tiek iegūts, dalot reģistrēto bezdabnieku skaitu ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu valstī (ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tiek novērtēts no jau minētā Darbaspēka apsekojuma).

CSP Darbaspēka apsekojumu veic izlases veidā – aptaujājot privātajās mājsaimniecībās dzīvojošas personas. Visas personas, kuras apsekojuma pārskata periodā bija vecumā 15-74 tiek sadalītas trīs grupās – nodarbinātie, darba meklētāji un ekonomiski neaktīvas personas (metodoloģija). Grupēšana šajās trīs grupās notiek pēc Starptautiskās darba organizācijas (ILO) metodoloģijas.

Atšķirības NVA un CSP publicētajā statistikā ir loģiskas, saprotot kā šī statistika tiek aprēķināta. Ir pilnīgi skaidrs, ka persona, kas ir reģistrējusies kā bezdarbnieks NVA ne vienmēr būs darba meklētājs pēc ILO:
1) Reģistrētais bezdarbnieks var būt nodarbināts pēc ILO (100Ls stipendiāti, nelegālie nodarbinātie);
2) Reģistrētais bezdarbnieks var būt ekonomiski neaktīvs pēc ILO (meklē darbu, bet nav gatavs uzsākt strādāt divu nedēļu laikā).

Un otrādi – darba meklētājs pēc ILO ne vienmēr ir reģistrējies NVA, piemēram:
1) Nav iemesla reģistrēties NVA, jo nav iepriekšējas darba pieredzes, lai saņemtu pabalstu;
2) Nav iemesla reģistrēties NVA, jo pabalsts netiek vairs maksāts;
3) Nav ticības valsts institūcijām – darbu meklē pats;
4) Ir zaudēts bezdarbnieka statuss – neieradās uz kārtējo reģistrāciju, utt.

Vēl arī jāmin tas, ka NVA statistika tiek aprēķināta uz pārskata perioda beigām (mēneša beigas), bet Darbaspēka apsekojuma rezultāti ir jāsaprot, kā vidējie nedēļas rāditāji pārskata periodā (ceturksnī vai gadā).

Tātad šie avoti dod dažādu statistiku par bezdarbu. To apliecina arī skaitļi. Darbaspēka apsekojuma rezultātos darba meklētāju skaits 2010. gada 1. ceturksnī ir 232,9 tūkst. (20,4%), bet NVA uz marta beigām bezdarbnieku skaits ir 194,3 tūkst. (17,3%). Atšķirība nav ļoti liela, bet tā pastāv.

Protams var strīdēties, kura no šīm statistikām labāk atspoguļo bezdarba situāciju valstī, bet man liekas loģiski, ka Darbaspēka apsekojums dod pilnīgaku priekšstatu par situāciju. Tātad būtu loģiski, ja kā galvenais bezdarba mērs valstī būtu CSP Darbaspēka apsekojums. Bet realitātē tā nav. Sakara ar to, ka NVA savu statistiku publicē katru mēnesi, bet CSP tikai reizi ceturksnī, tad galvenā publikas interese tiek saistīta tieši ar NVA rezultātiem. Kas ir loģiski, jo tie ir biežāk un ātrak pieejami. Turpretī CSP rezultāti paradās tikai otrajā plānā, jo tiek publicēti reti un vēlu, lai arī dod plašāku izpratni par situāciju. Šāda publikas reakcija ir saprotama.

Jāatzīst, ka žurnālisti gan bieži grēko, nenorādot savās publikācijās, kurš no minētajiem avotiem tiek izmantots – abus nosaucot par bezdarba līmeni. Izpratnes rosināšanai te būtu jāsastrādājas CSP un NVA, skaidrojot savas statistikas atšķirības un uzsverot, ka bezdarbu raksturo divas dažādas statistikas. Piemēram Somijā reģistrētā bezdarba rāditāji un Somijas Statistikas bezdarba rādītāji tiek publicēti vienā publikācijā, pie reizes skaidrojot atšķirības starp tiem. Tad jebkuram ir skaidrs, ka ir divi bezdarba līmeņi.

Ir acīmredzami, cik publikai ir interesanta bezdarba statistika šajā situācijā (principā visas NVA relīzes nokļūst mēdiju top virsrakstos un ziņās). Man nav izprotams, kāpēc CSP neseko līdzi statistikas pieprasījumam un nesāk publicēt savu bezdarba statistiku pa mēnešiem. CSP tādā veidā varētu sākt konkurēt ar NVA. Skaidrs, ka tik ātri, cik NVA sagatavo savu statistiku CSP tas nav iespējams, bet vismaz CSP statistika būtu ar tādu pašu periodiskumu. Ieguvēja protams būtu sabiedrība, kas iegūtu plašāku statistiku.

Daļēji šo robu aizpilda Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), kurš publicē bezdarba statistiku pa valstīm ar mēneša periodiskumu. Piemēram Latvijas gadījumā, kad par kādu mēnesi nav statistikas no CSP, Eurostat veido prognozi, izmantojot CSP vēsturisko informāciju un aktuālo NVA bezdarba statistiku.

Ir skaidrs, ka CSP var publicēt bezdarba statistiku katru mēnesi, kura būtu kvalitatīvāka salīdzinot ar NVA un Eurostat, bet šobrīd nekas neliecina, ka CSP kaut ko darītu šajā virzienā. Visdrīzāk iemesls ir banāls. CSP ražo to statistiku, kura ir paredzēta Valsts statistikas programmā un punkts – likums tiek izpildīts. Un kamēr programmā ir paredzēts ceturkšņa bezdarba līmenis, nekas netiks mainīts – neskatoties uz to, ka pieprasījums pēc mēneša bezdarba statistikas būtu milzīgs. To ir apliecinājušas vairākas citu valstu statistikas, kuras nesen ir pārgājušas no ceturkšņa bezdarba statistikas uz mēneša statistiku (piemēram Itālijas Statistika). Parasti tas beidzas ar to, ka bezdarba statistika uzlec pieprasītākās statistikas aukšgalā.

Mans ieteikums CSP būtu piedomāt pie statistikas mārketinga, vairāk sekot līdzi, kāda statistika tirgū ir pieprasīta, un būt elastīgākiem.

Lai izdodas!

KategorijasStatistika
  1. Vēl nav komentāru.
  1. No trackbacks yet.

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: